PPII “Perspektīva” ir pirmsskolas izglītības iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, bērnu individuālajām vajadzībām atbilstošu izglītību, veicinot katra bērna personības attīstību, patstāvību, radošumu, sociāli emocionālās prasmes un gatavību turpmākajām mācībām.
2025./2026. mācību gadā iestādē darbojās viena apvienotā grupa, kurā izglītības procesu apguva 23 bērni vecumā no 2,5 līdz 7 gadiem.
Apvienotajā grupā bērni atrodas dažādos attīstības posmos, tādēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta katra bērna individuālajām vajadzībām, spējām, interesēm un attīstības tempam. Mācību process tiek organizēts, izmantojot rotaļdarbību, praktiskus uzdevumus, izpēti, radošas aktivitātes, sarunas un sadarbību.
Iestādes darbā būtiska nozīme ir drošas un emocionāli labvēlīgas vides nodrošināšanai, pozitīvu savstarpējo attiecību veidošanai, bērnu patstāvības attīstīšanai un sadarbībai ar ģimenēm.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī vecākā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai pamatizglītības apguves uzsākšanai, attīstot prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai iekļaušanai skolas vidē.
1. Vispārīga informācija par izglītības iestādi
PPII “Perspektīva” 2025./2026. mācību gada galvenais mērķis bija nodrošināt kvalitatīvu, iekļaujošu un bērnu individuālajām vajadzībām atbilstošu pirmsskolas izglītības procesu, sekmējot katra bērna izaugsmi un sagatavotību nākamajam izglītības posmam.
Mērķa īstenošanai tika noteikti šādi galvenie uzdevumi:
- Nodrošināt bērnu vecumam un attīstības vajadzībām atbilstošu mācību procesu apvienotajā grupā.
- Veicināt bērnu valodas, matemātiskās domāšanas, radošuma, komunikācijas un problēmrisināšanas prasmju attīstību.
- Attīstīt bērnu patstāvību, pašapkalpošanās prasmes un spēju sadarboties.
- Veidot drošu, emocionāli labvēlīgu un bērnu attīstību veicinošu vidi.
- Mērķtiecīgi sekmēt vecākā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavotību skolas gaitu uzsākšanai.
- Pilnveidot sadarbību ar vecākiem un izmantot atgriezenisko saiti izglītības procesa uzlabošanā.
- Pilnveidot pedagoga profesionālo darbību un izglītības procesa kvalitātes izvērtēšanu.
Mērķu īstenošanas izvērtēšanai izmantojama bērnu mācību sasniegumu vērtēšanas dokumentācija, pedagoga darba plāni, ikdienas novērojumi, bērnu darbu analīze, vecāku atsauksmes un informācija par absolventu turpmākajām skolas gaitām.
2. Izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķi
Mērķis: nodrošināt bērnu vecumam, spējām un individuālajām vajadzībām atbilstošu mācību procesu.
Apvienotajā grupā mācību process tiek plānots, ņemot vērā bērnu vecumposmu atšķirības un individuālo attīstības tempu. Bērniem tiek piedāvātas daudzveidīgas aktivitātes, kurās iespējams mācīties rotaļājoties, darbojoties praktiski, izzinot apkārtējo pasauli un sadarbojoties ar citiem bērniem.
Jaunākajiem bērniem būtiska nozīme ir adaptācijai, valodas attīstībai, pašapkalpošanās prasmju apguvei un drošības izjūtas veidošanai. Vecākajiem bērniem tiek piedāvāti uzdevumi, kas sekmē valodas, matemātiskās domāšanas, uzmanības, atmiņas, patstāvības un problēmrisināšanas prasmju attīstību.
Stiprās puses:- Iespēja organizēt mācību procesu, ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības.
- Rotaļdarbībā un praktiskā pieredzē balstīta mācīšanās.
- Dažāda vecuma bērnu savstarpējās sadarbības un mācīšanās veicināšana.
- Uzmanība bērnu patstāvībai un individuālajai izaugsmei.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Pilnveidot diferencētu mācību uzdevumu plānošanu.
- Sistemātiskāk dokumentēt bērnu individuālo progresu.
- Izmantot bērnu sasniegumu vērtēšanas rezultātus turpmākā mācību procesa plānošanā.
Izvērtēšanai izmantojamie pierādījumi: pedagoga darba plāni, bērnu attīstības novērojumi, mācību sasniegumu vērtējumi un bērnu darbu analīze.
Mērķis: veidot vidi, kurā bērni jūtas droši, pieņemti un atbalstīti.
Ikdienas darbā uzmanība tiek pievērsta pozitīvām savstarpējām attiecībām, cieņpilnai komunikācijai, sadarbībai, emociju atpazīšanai un konfliktu risināšanas prasmju attīstīšanai.
Bērniem tiek nodrošinātas iespējas iesaistīties kopīgās aktivitātēs, mācīties ievērot noteikumus, paust savas vajadzības un sadarboties ar citiem.
Stiprās puses:- Uzmanība bērnu emocionālajai labbūtībai un drošībai.
- Sociālo prasmju un savstarpējās cieņas veicināšana.
- Dažāda vecuma bērnu sadarbības iespējas.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Regulāri izvērtēt bērnu emocionālo labbūtību.
- Turpināt pilnveidot sociāli emocionālo prasmju attīstīšanas paņēmienus.
- Sistemātiski dokumentēt drošības un labbūtības izvērtēšanas rezultātus.
Mērķis: nodrošināt bērnu gatavību nākamajam izglītības posmam un stiprināt sadarbību ar vecākiem.
Vecākā pirmsskolas vecuma bērniem tiek veicināta valodas, matemātiskās domāšanas, komunikācijas, patstāvības, uzmanības un pašvadītas mācīšanās prasmju attīstība. Mācību procesā tiek izmantotas vecumam atbilstošas aktivitātes, kas palīdz bērniem nostiprināt nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Sadarbība ar vecākiem nodrošina informācijas apmaiņu par bērnu attīstību un palīdz veidot vienotu izpratni par bērna vajadzībām un sasniegumiem.
Stiprās puses:- Mērķtiecīga vecākā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana skolas gaitu uzsākšanai.
- Pozitīvas atsauksmes no absolventu vecākiem un skolu administrāciju pārstāvjiem.
- Sadarbība ar ģimenēm bērnu attīstības atbalstam.
- Visi izglītības iestādes pedagogi regulāri pilnveido savu profesionālo kompetenci, apmeklējot profesionālās pilnveides kursus, seminārus, konferences un citas mācības. Iegūtās zināšanas un prasmes pedagogi izmanto ikdienas pedagoģiskajā darbā, pilnveidojot mācību procesu un nodrošinot kvalitatīvu izglītību atbilstoši mūsdienu prasībām.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Turpināt pilnveidot bērnu gatavības skolai izvērtēšanu.
- Apkopot vecāku un skolu atsauksmes dokumentētā veidā.
- Izmantot saņemto informāciju mācību procesa turpmākai pilnveidei.
- Veicināt pedagogu savstarpējo pieredzes apmaiņu un sadarbību, kā arī turpināt pilnveidot profesionālās kompetences.
3. Informācija par izvirzīto prioritāšu sasniegšanu
3.1. Prioritāte — diferencēts mācību process un bērnu individuālās izaugsmes veicināšana
Apvienotajā grupā, kurā ir bērni vecumā no 2,5 līdz 7 gadiem, mācību procesa kvalitāti būtiski ietekmē pedagoga spēja pielāgot mācību uzdevumus dažādiem attīstības posmiem.
Mācību procesā nozīmīga loma ir rotaļdarbībai, praktiskai pieredzei, bērnu patstāvībai, sadarbībai un atgriezeniskajai saitei. Bērnu sasniegumu vērtēšana palīdz noteikt apgūtās prasmes un plānot turpmākos mācību uzdevumus.
Stiprās puses:- Mācību procesa pielāgošana bērnu vecumam un individuālajām vajadzībām.
- Rotaļās un praktiskā pieredzē balstītas mācību metodes.
- Bērnu sadarbības, patstāvības un komunikācijas prasmju attīstīšana.
- Mērķtiecīga uzmanība vecākā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavotībai skolai.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Pilnveidot diferencētu mācību uzdevumu izstrādi.
- Sistemātiski analizēt bērnu individuālo progresu.
- Pilnveidot bērniem saprotamas atgriezeniskās saites sniegšanu.
- Izmantot mācību procesa vērošanas rezultātus pedagoga darba pilnveidē.
Izvērtēšanai izmantojamie pierādījumi: mācību plāni, bērnu sasniegumu vērtējumi, pedagoga novērojumi, bērnu darbu analīze un vecāku atsauksmes.
Pedagoga profesionālā kompetence ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai apvienotajā grupā. Nozīmīga ir spēja plānot dažādas grūtības pakāpes uzdevumus, novērot bērnu attīstību un izvēlēties bērnu vajadzībām atbilstošas metodes.
Stiprās puses:- Nepieciešamība nodrošināt katram bērnam individuālu pieeju.
- Iespēja pilnveidot mācību metodes, balstoties uz bērnu novērojumiem.
- Profesionālās pieredzes izmantošana mācību procesa organizēšanā.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Mērķtiecīgi plānot profesionālo pilnveidi.
- Pilnveidot prasmes darbā ar dažāda vecuma bērniem apvienotajā grupā.
- Izvērtēt profesionālās pilnveides ietekmi uz bērnu mācību sasniegumiem.
4. Kvalitātes kritēriju izvērtējums
5. Bērnu sagatavošana skolas gaitu uzsākšanai un sasniegtie rezultāti
6. Nozīmīgākie īstenotie projekti un pasākumi
7. Citi sasniegumi un iestādei būtiskā informācija
9. Turpmākās attīstības plāns 2026./2027. mācību gadam
4.1. Kritērijs 2.1. “Mācīšana un mācīšanās”
4.2. Kritērijs 2.2. “Pedagogu profesionālā kapacitāte”
Izglītības programmas īstenošanā būtiski nodrošināt mācību satura apguvi atbilstoši pirmsskolas izglītības mērķiem, bērnu vecumam un attīstības vajadzībām.
Mācību saturs tiek īstenots ar rotaļdarbības, praktisku uzdevumu, radošu aktivitāšu un apkārtējās pasaules izzināšanas palīdzību.
Stiprās puses:- Mācību satura saistīšana ar bērnu ikdienas pieredzi.
- Daudzveidīgu mācību aktivitāšu izmantošana.
- Caurviju prasmju un patstāvības attīstīšanas iespējas.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Pilnveidot mācību satura pēctecību dažādos vecumposmos.
- Sistemātiski izvērtēt mācību jomu apguves rezultātus.
- Pilnveidot mācību aktivitāšu diferenciāciju.
Iestādes darbā tiek ņemtas vērā bērnu individuālās vajadzības un nodrošinātas iespējas iesaistīties izglītības procesā. Apvienotajā grupā īpaši svarīga ir mācību vides un uzdevumu pielāgošana dažādiem attīstības posmiem.
Stiprās puses:- Individuālās pieejas iespējas nelielā grupā.
- Mācību aktivitāšu pielāgošana bērnu vecumam un spējām.
- Sadarbība ar vecākiem bērnu vajadzību apzināšanā.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Regulāri izvērtēt mācību vides pieejamību.
- Pilnveidot individuālo vajadzību identificēšanu un atbalsta plānošanu.
- Nepieciešamības gadījumā stiprināt sadarbību ar atbalsta speciālistiem.
Iestādes darbā uzmanība tiek pievērsta fiziskās drošības un emocionālās labbūtības nodrošināšanai. Bērni tiek atbalstīti pozitīvu savstarpējo attiecību veidošanā, noteikumu ievērošanā un emociju izpratnē.
Stiprās puses:- Uzmanība bērnu drošībai un emocionālajām vajadzībām.
- Sadarbības un savstarpējas cieņas veicināšana.
- Iespējas attīstīt sociāli emocionālās prasmes ikdienas situācijās.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Sistemātiski izvērtēt bērnu labbūtību.
- Turpināt pilnveidot drošības un preventīvos pasākumus.
- Dokumentēt un analizēt būtiskus drošības vai uzvedības jautājumus.
Iestādes darba kvalitāti veicina mērķtiecīga darba plānošana, izglītības procesa uzraudzība, sadarbība ar ģimenēm un pašvērtēšanas rezultātu izmantošana turpmākajā attīstībā.
Stiprās puses:- Iespēja plānot izglītības procesu atbilstoši nelielas apvienotās grupas vajadzībām.
- Vecāku un skolu pozitīvā atgriezeniskā saite par absolventu sagatavotību.
- Iespēja izmantot bērnu sasniegumus un atsauksmes izglītības kvalitātes izvērtēšanā.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Pilnveidot uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
- Noteikt konkrētus un izmērāmus attīstības mērķus.
- Regulāri izvērtēt plānoto pasākumu izpildi un rezultātus.
2025./2026. mācību gadā PPII “Perspektīva” pirmsskolas izglītības programmu absolvēja seši bērni, kuri uzsāka mācības 1. klasē.
Saskaņā ar saņemto informāciju absolventi veiksmīgi iekļāvušies skolas vidē un uzrāda ļoti labus mācību rezultātus 1. klasē. No bērnu vecākiem un skolu administrāciju pārstāvjiem tiek saņemtas pozitīvas atsauksmes par bērnu sagatavotību skolas gaitu uzsākšanai.
Šī informācija ir nozīmīgs pozitīvs signāls par pirmsskolas un sākumskolas izglītības pēctecību un apliecina pirmsskolas darba nozīmi bērnu turpmākajā izglītības ceļā.
Stiprās puses:- Seši bērni absolvējuši pirmsskolu un uzsākuši mācības 1. klasē.
- Saņemta pozitīva informācija par absolventu mācību sasniegumiem.
- Vecāki un skolu administrāciju pārstāvji snieguši pozitīvas atsauksmes.
- Iestādes darbā tiek likts pamats bērnu patstāvībai, mācīšanās prasmēm un veiksmīgai adaptācijai skolā.
Turpmākās attīstības vajadzības:- Turpināt attīstīt bērnu valodas, matemātiskās domāšanas, komunikācijas un pašvadītas mācīšanās prasmes.
- Uzturēt sadarbību ar absolventu ģimenēm un, iespēju robežās, ar skolām.
- Apkopot atsauksmes un izmantot tās izglītības procesa izvērtēšanā.
Rezultātu apliecinošie pierādījumi: informācija par sešu absolventu skolas gaitu uzsākšanu, vecāku atsauksmes un skolu administrāciju sniegtā informācija.
Šajā sadaļā iekļaujami 2025./2026. mācību gadā faktiski īstenotie projekti, tematiskie pasākumi, radošās aktivitātes un sadarbības iniciatīvas.
STEM programmas ietvaros īstenotās nodarbības
Komunikāciju prasmju attstīsana, Algoritmi un secīga darbību plānošana, Robotika
Mērķis: Attīstīt bērnu komunikācijas prasmes, spēju izteikt savas domas, uzklausīt citus, sadarboties un risināt ikdienas situācijas, izmantojot sarunu un kopīgas praktiskās aktivitātes, Attīstīt bērnu loģisko un algoritmisko domāšanu, mācoties atpazīt likumsakarības, noteikt darbību secību un izpildīt vienkāršas instrukcijas. Veicināt bērnu interesi par tehnoloģijām un inženierzinātnēm, iepazīstinot ar robotikas pamatiem, vienkāršu komandu veidošanu un to izmantošanu praktisku uzdevumu izpildē.
Kopējais rezultāts STEM jomā:
STEM programmas nodarbības veicināja bērnu pētniecisko interesi un izpratni par tehnoloģijām, loģisko domāšanu, komunikācijas un sadarbības prasmes. Praktiski darbojoties, bērni mācījās plānot, analizēt, pārbaudīt un pilnveidot savus risinājumus, attīstot prasmes, kas nepieciešamas turpmākajā mācību procesā.
Absolventu tikšanās:
Tika organizēta absolventu tikšanās, lai iegūtu atgriezenisko saiti par pirmsskolas izglītības iestādes darbību un izglītības kvalitāti. Ģimeņu uzticību iestādei apliecina fakts, ka vairākas ģimenes tajā izglītot uzticējušas jau trešo bērnu.
PPII “Perspektīva” būtiskākais 2025./2026. mācību gada rezultāts ir sešu absolventu veiksmīga pāreja uz skolas vidi un saņemtā pozitīvā atgriezeniskā saite gan skolas, gan no vecākiem par viņu mācību sasniegumiem.
Šis rezultāts papildina informāciju par iestādes darbu bērnu sagatavošanā turpmākajai izglītībai un apliecina sadarbības ar ģimenēm nozīmi.
Izglītības iestāde piedalās STEM programmā, integrējot dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas elementus bērnu ikdienas mācību procesā. STEM pieeja sekmē bērnu zinātkāres, pētniecisko prasmju, loģiskās un radošās domāšanas, kā arī problēmrisināšanas prasmju attīstību, veicinot izpratni par apkārtējo pasauli un mācīšanos praktiskā darbībā.
Lai nodrošinātu daudzveidīgu un bērnu attīstības vajadzībām atbilstošu mācību pieredzi, izglītības iestādē papildus tiek piedāvātas angļu valodas nodarbības, mūzikas nodarbības ar logoritmikas elementiem un džiu-džitsu nodarbības. Šīs nodarbības paplašina bērnu mācīšanās iespējas, sekmē valodas prasmju, muzikālās dzirdes, ritma izjūtas, kustību koordinācijas, fiziskās sagatavotības un sociālo prasmju attīstību
PPII “Perspektīva” pašnovērtējums ir pamats iestādes turpmākajai attīstībai un izglītības kvalitātes pilnveidei. Iestādes darbā prioritāri saglabājama bērncentrēta pieeja, individuālo vajadzību ievērošana, emocionāli labvēlīgas vides nodrošināšana un sadarbība ar ģimenēm.
Saņemtās pozitīvās atsauksmes par sešu absolventu sekmēm 1. klasē ir nozīmīgs pamudinājums turpināt pilnveidot mācību procesu, lai ikviens bērns iegūtu stabilu pamatu turpmākajām mācībām.
Pašnovērtējuma ziņojuma galīgā versija apstiprināma pēc faktisko datu, pedagoga pašvērtējuma, bērnu sasniegumu vērtējumu un iestādes dokumentācijas pārbaudes.
Izglītības iestādes vadītājs: Aļona Jakuba
Datums: 2026. gadā 01.novembrī
Ziņojums publiskots: centrsperspektiva.lv
PPII “Perspektīva” 2025./2026. mācību gada pašnovērtējuma projektā īpaši izceļama apvienotās grupas darba organizēšana, bērnu individuālo vajadzību ievērošana, drošas un atbalstošas vides veidošana un bērnu sagatavošana skolas gaitu uzsākšanai.
Būtisks pozitīvs rezultāts ir sešu absolventu veiksmīga pāreja uz 1. klasi, ziņas par viņu ļoti labajiem mācību rezultātiem un pozitīvās atsauksmes no vecākiem un skolu administrāciju pārstāvjiem.
Galvenās stiprās puses:- Individuālajām vajadzībām pielāgojama mācību procesa organizēšana.
- Rotaļās un praktiskā pieredzē balstīta mācīšanās.
- Uzmanība bērnu emocionālajai labbūtībai un savstarpējai sadarbībai.
- Mērķtiecīga vecākā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana skolai.
- Pozitīvas atsauksmes par absolventu sagatavotību un mācību sasniegumiem.
- Sadarbība ar bērnu vecākiem.
Galvenās turpmākās attīstības vajadzības:- Pilnveidot diferencētu mācību procesu apvienotajā grupā.
- Sistemātiskāk analizēt un dokumentēt bērnu individuālo progresu.
- Pilnveidot bērnu sasniegumu vērtēšanas rezultātu izmantošanu mācību procesa plānošanā.
- Turpināt attīstīt bērnu pašvadītas mācīšanās un sociāli emocionālās prasmes.
- Dokumentēt vecāku un skolu sniegto atgriezenisko saiti.
- Mērķtiecīgi plānot pedagoga profesionālo pilnveidi un iestādes attīstības pasākumus.
4.3. Kritērijs 2.3. “Izglītības programmas īstenošana”
4.4. Kritērijs 3.1. “Pieejamība”
4.5. Kritērijs 3.2. “Drošība un psiholoģiskā labklājība”
4.6. Kritērijs 4.1. “Administratīvā efektivitāte”
3.2. Prioritāte — droša un emocionāli labvēlīga vide
3.3. Prioritāte — bērnu sagatavošana skolas gaitu uzsākšanai un sadarbība ar ģimenēm